Smaga problēma siltumapgādes jomā piemeklēja Drustos, Gatartā un Palsmanē — trīs savdabīgos lauku ciematiņos, kas šoruden atrodas Smiltenes rajonā. Siltuma sezonai tuvojoties, šķeldas katlus uzstādījušais uzņēmējs saprata, ka ar savu darbu turpināt nevar. Pašvaldība šobrīd kontrolē kaltuves mājokļus, meklē kapitālu katlu māju iegādei un siltuma nodrošināšanai.
Abas mazā Palsmanes ciema skolas – viena speciālā pamatskola ar internātskolu, bet otra, kuru ieskauj pāris daudzdzīvokļu mājas un pagasta iestāžu ēkas – līdz šai ziemai ir apsildītas ar malku, bet gada laikā – dabasgāzi. bargākās sals. Izdevumi nebija mazi – siltuma likme pārsniedza simts eiro par megavatstundu.
Cerība pacēlās līdz ar līguma parakstīšanu, kas solīja vest jaunas šķeldas konteinertipa katlumājas, tādējādi mazinot jautājumu. Tas notika, bet tikai vasarā, vēlu, nekā paredzēts. Mazulim nebija atelpas. Tieši pirms šīs ziemas sākuma tika paziņots, ka līgums netiks pagarināts. Pašvaldība atzinās: pazemīgais ciems balansēja uz krīzes sliekšņa. Būtībā divu nedēļu laikā bija obligāti jāsaprot šī sarežģītība. Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece atzinās vēlmē atklāt darbiniekus, kuri vēlas mācīties un uzņemties visus izaicinājumus. Ar uzņēmuma pieklājību pašvaldībai ir dota iespēja darbināt svaigās krāsnis.
Oktobrī senās malkas krāsnis joprojām deg spilgti. Aizdedzinātāju atrašana vēl bija jāveic, tāpēc kapsētas pārzinis un citi pagasta pārvaldes darbinieki to uzņēmās paši. Identiskus soļus nācās spert Drustos un Gatartas ciemos, kas abi ietilpst Smiltenes novadā. Pašvaldība siltumenerģiju ražo uz svešas zemes un iepērk šķeldu, lai to uzturētu ziemas sākuma mēnešos. Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, atzīstot sakāvi, žēlojās, ka gadījumā, ja šīs trīs kaltuves pārtrauktu darbību vai pārceltos uz citu vietu, siltuma padeve trijās rajona vietās būtu nepietiekama. Uzņēmējs viņus mierināja – tādu nodomu neesot bijis.
Pašvaldībā tika noslēgts līgums par škeldas kaluma iegādi no magnāta. Precīzas izmaksas padomes priekšsēdētājs atturējās izpaust, lēšot, ka tās ir summas, kas pārsniedz vienu miljonu eiro. Tas esot mazāk, nekā uzņēmējs ieguldījis, taču tas ir labākais risinājums, sacīja SIA “EcoHeat Holdings” valdes loceklis Sandis Gromovs. Covid-19 pandēmija atkāpās, atnesot enerģētisko krīzi, kas šajā gadā ir tikai padziļinājusies. Gromovs uzstājās, atzīstot, ka kā uzņēmējiem šī situācija ir atstājusi tik pamatīgu ietekmi, ka lika viņiem darboties ar negatīvu bilanci. Pašvaldībai ir jāuzticas uzņēmumam uz neskaidru laika posmu, gaidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas spriedumu, kur pieteikusies pašvaldība, cerot iegūt valsts līdzfinansējumu.
Ar ko līdzīgu Smiltenes rajona un “EcoHeat” strīdam Latvijas Siltumapgādes asociācija šoziem nav saskārusies. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš norādīja, ka nepastāv draudoši riski, kas apdraudētu uzņēmuma pastāvēšanu. Biedrība paredzēja, ka komersantu un pašvaldību kapitālsabiedrību saimnieciskais stāvoklis tiks izgaismots janvārī un februārī, kad būs jāapmaksā pirmie rēķini par ziemas mēnešu sasilšanu.
